Dzelzs kaste uz uguns

Dzelzs Kastes Eksperiments: Plusu un Mīnusu Analīze

Sveiki!

Pirms pāris dienām man piezvanīja paziņa un teica: “Vajadzētu nokūpināt gaļu. Tu varētu samarinēt, un pie manis nokūpināsim.” Es jautāju, kāda viņam ir kūpinātava. Atbilde: “Nu, parasta dzelzs kaste, divi plaukti, tauku panna un četri ķieģeļi.” Protams, man radās liela zinātkāre par to, kas no šāda “aparāta” var sanākt.

Runāts – darīts. Samarinēju gaļu un braucu ciemos. Atbraucot ugunskurs jau kurās. Sāku iedziļināties tajā kastē, un jau pirmais novērojums: produktam nav iespējas vēdināties. Labi, to atrisinājām, atstājot durtiņas nedaudz vaļā.

Kūpināšanas Process Soli pa Solim

Tad nu tagad visu pēc kārtas. Tikko iekurts ugunskurs, ap kuru salikti ķieģeļi. Uz ķieģeļiem uzlikta tā metāla kaste. Metāla kastes apakšā uz grīdas salikti ābeles kluči, kuriem, idejiski, uzkarstot kastei, vajadzētu sākt gruzdēt un kūpēt, radot dūmus. Tālāk nāk tauku panna un restītes ar gaļām un vistām.

Man jau bija nojauta, tāpēc pats paņēmu līdzi savus termometrus, jo viņam tādu nebija. Kad viss sagatavots, sākam kurināt. Zem dzelzs kastes uz oglēm uzmetām pāris malkas pagales un gaidām dūmu… Termometrs jau rāda kastē 95*, bet dūmu nav.

No gaļas nāk ārā visi tauki un šķidrumi, tauku pannā viss deg un smird… Velns!

Pēc pirmās stundas veram durvis vaļā – produktam krāsas nav, viss bāls. Ko darīt? Taisām durtiņas vaļā, metam apakšā malku, un jā, beidzot ir dūmi! Izdevās ar durtiņu palīdzību noturēt temperatūru ap 90* un dabūt dūmus. Tā nu tas viss vēl stundu nostāvēja un bija gatavs.

Īss Rezumējums

Šādu kūpināšanas veidu neatzīstu!

• Pluss: Nenormāli ātri viss gatavs.
• Mīnusi: Ātrumam ir liels mīnuss – tie ir kaitīgie savienojumi, kas izdalās, degot taukiem, gruzdējot malkas klučiem, kā arī praktiski nekāda ventilācija.

Gala rezultātā: Jā, produkts, protams, ir apēdams, bet rūgtums apkārt gaļai ir jūtams, un par produkta veselīgumu, manuprāt, nav vērts pat runāt.